Projekts


Nacionālās apvienības

STATŪTI


I. Vispārīgie principi


1. Nacionālā apvienība (turpmāk tekstā - Apvienība) ir nacionāli konservatīva politiska organizācija, kas aktīvi piedalās Latvijas valsts varas un pārvaldes struktūru, kā arī pašvaldību darbā, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem, organizācijas Programmu un Statūtiem. Organizācijas nosaukuma oficiālais saīsinājums – NA.

2. Apvienība ir izveidojusies, apvienojoties vienotā politiskā organizācijā citu Latvijas politisko organizāciju bijušiem biedriem, kuri nebija apmierināti ar savu vadītāju īstenoto politiku, kas pietiekami neievēro savas tautas un valsts nacionālās intereses, kā arī visiem citiem patiesi nacionāli domājošiem Latvijas pilsoņiem.

3. Apvienības mērķis ir tiesiski atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un suverenitāti uz 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesiskās pēctecības un 1922.gada Satversmes pamata, nodrošināt latviešu tautas un valsts pastāvēšanu un uzplaukumu uz Latvijai tradicionālu vērtību pamata.

4. Apvienības sākotnējais uzdevums ir panākt okupācijas (aneksijas, kolonizācijas, boļševizācijas) un ar to saistītā genocīda seku likvidāciju, kas ir nacionālas un demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanas priekšnoteikums.
Apvienības pastāvīgais uzdevums ir aizsargāt latviešu tautu, tās kultūru, tradīcijas un saimniektiesības tautsaimniecībā visplašākā nozīmē, nodrošinot to saglabāšanu, attīstību un prioritāti visās dzīves jomās savas nacionālās valsts robežās.
Apvienības simbols ir Ugunskrusts (simbola apraksts un grafiskais attēlojums dots Statūtu pielikumā).

5. Apvienība izmanto šādas darbības metodes:
Piedalās visu līmeņu valsts varas institūciju un pašvaldību vēlēšanās, deleģē savus pārstāvjus valsts pārvaldes institūcijās, lai īstenotu savu Programmu;
Sadarbojas ar līdzīgas politiskās orientācijas organizācijām Latvijā un ārvalstīs;
Izmanto citus konstitucionālus līdzekļus savu mērķu īstenošanai.

6. Apvienība galvenokārt darbojas Latvijas teritorijā, taču savu mērķu sasniegšanai piesaista dalībniekus arī ārvalstīs.

7. Līdzdalība Apvienībā nav savienojama ar vēršanos pret Latvijas valsts un latviešu tautas nacionālajām interesēm, pret Satversmē noteikto valsts iekārtu, reliģiskā , nacionālā vai rasu naida sludināšanu.


II Apvienības dalībnieki


8. Apvienības dalībnieki – dibinātāji ir Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem ir pieņemami Iniciatīvas grupas izstrādātā „Atklātā aicinājumā visām Latvijas nacionālām politiskām organizācijām un visiem patiesi nacionāli domājošiem Latvijas pilsoņiem” izvirzītie priekšlikumi un pievienotie paskaidrojumi un kuri aizpildījuši noteiktas formas uzskaites dokumentu līdz Apvienības pirmajam Kongresam.

9. Par Apvienības dalībnieku var kļūt katrs Latvijas Republikas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, atzīst Apvienības Programmu un apņemas ievērot tās Statūtus.

10. Par Apvienības dalībnieku nevar kļūt personas, kuras:
ir citu Latvijas politisko organizāciju biedri;
ir bijušas PSKP vai VĻKJS algoti darbinieki vai šo organizāciju CK, pilsētu vai rajonu komiteju vai tām pielīdzinātu komiteju locekļi, vai locekļu kandidāti;
ir, vai ir bijuši PSRS, Krievijas, vai citu Latvijai naidīgu ārvalstu drošības dienestu štata vai ārštata darbinieki, vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

11. Personas, kuras vēlas iestāties Apvienībā, iepazīstas ar tās Programmu un Statūtiem, aizpilda noteikta parauga iesniegumu, ko paraksta arī grupas vai nodaļas vadītājs pēc grupas vai nodaļas pilnsapulces pozitīva lēmuma. Ja grupas vai nodaļas nav, iesniegumu paraksta divi Valdes locekļi kā galvotāji. Uzņemšana Apvienībā notiek ar Apvienības Valdes lēmumu. Pretendentam var tikt noteikts pārbaudes laiks līdz sešiem mēnešiem. Atteikuma gadījumā atkārtots iesniegums tiek pieņemts ne ātrāk, kā pēc gada. Par pāreju uz citu grupu vai nodaļu dalībnieks rakstiski informē Apvienības Valdi, pirms pāriešanas nokārtojot visas saistības ar līdzšinējo grupu vai nodaļu.

12. Ikviens var brīvi izstāties no Apvienības, rakstiski par to paziņojot savai grupai vai nodaļai un Valdei.

13. No Apvienības ir izslēdzams ikviens tās dalībnieks par Apvienības galvenajiem politiskajiem mērķiem pretēju darbību, ko konstatējusi Goda tiesa, vai citiem rupjiem Statūtu pārkāpumiem, darbošanos pret Apvienības Programmu, pieņemto lēmumu izpildes apzinātu kavējumu, vai darbošanos pret tiem, nepatiesu ziņu sniegšanu par sevi, kriminālnoziegumu izdarīšanu, vai citu darbību, kas diskreditē Apvienību, vai kavē tās izvirzīto mērķu sasniegšanu.

14. Lietu par kāda dalībnieka izslēgšanu var ierosināt ikviens Apvienības dalībnieks uz aizdomu vai pierādījumu pamata. Ierosinājums rakstveidā jāiesniedz Goda tiesai, kas nekavējoši uzsāk izmeklēšanu. Ja izmeklēšanā ierosinājumā minētie fakti gūst apstiprinājumu, Goda tiesa savu slēdzienu iesniedz Apvienības Valdei, kas jautājumu par izslēgšanu ierosina Domei. Dome izskata šo jautājumu atklātā sēdē, kā atsevišķu darba kārtībā un pēc debatēm ar izslēdzamā līdzdalību pieņem lēmumu, kas ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā puse no kopējā domnieku skaita.
Lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Izslēgtie zaudē tiesības iestāties Apvienībā atkārtoti.

15. Par Apvienības Vadītāja, viņa vietnieka, vai Revīzijas komisijas locekļa izslēgšanu pēc Goda tiesas un Valdes ierosinājuma lemj Kongress.

16. Apvienības dalībnieka tiesības:
saskaņā ar Statūtiem piedalīties Apvienības dažādu līmeņu institūciju un amatpersonu vēlēšanās, izvirzīt tajās kandidātus un tikt ievēlētam jebkurā amatā;
izteikt savus uzskatus, izvirzīt priekšlikumus Apvienības visu līmeņu institūcijām vai amatpersonām un piedalīties šo priekšlikumu apspriešanā;
prasīt un saņemt informāciju no Apvienības vadības par jautājumiem, kas skar Apvienības darbību, kā arī no katra Apvienības izvirzītā deputāta vai izpildinstitūcijas amatpersonas par jautājumiem, kas skar viņu darbības atbilstību Programmai un Statūtiem;
piedalīties Domes un Valdes sēdēs, ja tās nav slēgtas.

Aktīva un produktīva Programmai un Statūtiem atbilstoša darbība kādā no Apvienības struktūrām ir labākā rekomendācija kāda dalībnieka izvirzīšanai par deputāta vai amata kandidātu valsts lēmējvaras vai izpildvaras institūcijās

17. Apvienības dalībnieka pienākumi:
pildīt Apvienības lēmumus un sev uzticētos pienākumus;
propagandēt Apvienības programmatiskās nostādnes un izvirzītos mērķus;
reģistrēties kādā no grupām vai nodaļām un piedalīties tās darbā (izņemot ārzemēs dzīvojošos);
Reizi trijos mēnešos maksāt dalības maksu Valdes noteiktā apmērā un kārtībā.

18. Personas, kuras dažādu iemeslu dēļ nevar kļūt par Apvienības dalībniekiem, bet piekrīt tās mērķiem, var darboties bez balsstiesībām Apvienības grupās vai nodaļās kā atbalstītāji, kā arī atbalstīt Apvienību materiāli. Atbalstītāji aizpilda noteikta parauga anketu, ko reģistrē Apvienības Valdē.


III Apvienības organizatoriskā uzbūve

Grupas


19. Apvienības pamatstruktūra ir grupa.

20. Grupas veidojamas pēc pašvaldību teritoriālā principa.. Katras pašvaldības teritorijā var būt tikai viena grupa. Grupā var būt ne mazāk par trim dalībniekiem un tā jāreģistrē Apvienības Lietu pārvaldē.

21. Ja grupas dalībnieku skaits kļuvis mazāks par trim, Lietu pārvalde anulē tās reģistrāciju, pārņem dokumentāciju un informē Valdi un Domi par grupas darbības izbeigšanu.

22. Grupas augstākā lēmējinstitūcija ir pilnsapulce. Pilnsapulcē grupa no sava vidus ievēl vadītāju, nosaka viņa pilnvaru laiku un var to atcelt no amata, ievēlot viņa vietā citu. Nepieciešamības gadījumā grupa pilnsapulcē ievēl arī vadītāja vietnieku, valdi, kasieri un revidentu vai revīzijas komisiju, kā arī Goda tiesnesi vai tiesu. Grupa pilnsapulcē izvirza Apvienības Kongresa delegātus saskaņā ar Apvienības Valdes noteiktajām pārstāvniecības normām.

23. Grupas pilnsapulci sasauc grupas vadītājs ne retāk, kā reizi divos mēnešos. Grupas dibināšanas pilnsapulci, uzaicinot uz to visus šīs pašvaldības teritorijā dzīvojošos Apvienības dalībniekus, sasauc un līdz grupas vadītāja ievēlēšanai vada Apvienības ģenerālsekretārs, vai viņa pilnvarots sekretariāta loceklis.

24. Ja grupā ir ne mazāk par 11 dalībniekiem, pilnsapulce ievēl grupas pārstāvi Apvienības Domē. Ja ievēlētais domnieks sevi neattaisno, tā vietā var ievēlēt citu. Par domnieka ievēlēšanu vai atsaukšanu grupas vadītājs rakstiski informē Apvienības Lietu pārvaldi un Domi.

Nodaļas


25. Ja pašvaldības teritorijā Apvienības dalībnieku skaits ir ne mazāks par 31, tās teritorijā tiek izveidota nodaļa.

26. Nodaļas dibināšanas pilnsapulci, uzaicinot uz to visus šīs pašvaldības teritorijā dzīvojošos Apvienības dalībniekus, sasauc un līdz nodaļas valdes ievēlēšanai vada Apvienības ģenerālsekretārs, vai viņa pilnvarots Sekretariāta loceklis.

27. Nodaļas augstākā lēmējinstitūcija ir pilnsapulce. Pilnsapulce ievēl nodaļas valdi, ne mazāk kā 3 cilvēku sastāvā, nodaļas revīzijas komisiju un Goda tiesu, nosaka to kompetenci un pilnvaru laiku, kā arī divus pārstāvjus Apvienības Domē. Ja nodaļā ir ne mazāk kā 71 dalībnieks, tā var ievēlēt Domē 3 pārstāvjus un turpmāk pa vienam pārstāvim no katriem nākamiem 30 dalībniekiem. Nodaļa var atsaukt savus pārstāvjus Domē, ja to darbība neapmierina un ievēlēt to vietā citus. Par domnieku ievēlēšanu vai atsaukšanu nodaļas valde rakstiski informē Apvienības Valdi un Domi. Nodaļas ievēlēto domnieku pilnvaras stājas spēkā pēc nodaļas reģistrācijas Apvienības Lietu pārvaldē.

28. Nodaļas pilnsapulci sasauc tās valde ne retāk, kā reizi trijos mēnešos, informējot par tās norises vietu un laiku Apvienības Valdi.
Nodaļa var iegūt juridiskas personas tiesības, ja tās nolikums ir apstiprināts Apvienības Valdē.

29. Ja nodaļas valdes loceklis vai domnieks tiek izslēgts, vai izstājas no Apvienības, nodaļas valde sasauc ārkārtēju pilnsapulci, kas ievēl citu valdes locekli vai domnieku, informējot par to Apvienības Lietu pārvaldi un Domi.

30. Ja nodaļas dalībnieku skaits kļuvis mazāks par 31, tā pārtop par grupu, Lietu pārvalde anulē nodaļas reģistrāciju, pārņem tai centralizēti piešķirtos līdzekļus, mantu, dokumentāciju un atjauno grupas reģistrāciju.

31. Nodaļas, ja vēlas, var apvienoties nodaļu apvienībās pēc novadu principa (Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē). Nodaļu apvienības darbojas atbilstoši Apvienības Valdes apstiprinātam nolikumam.

Kongress


32. Apvienības augstākais lēmējs ir Kongress. Kongresam ir tiesības izskatīt un izlemt visus Apvienības jautājumus.

33. Kongress:
pieņem Apvienības Programmu un Statūtus, kā arī izdara tajos papildinājumus vai grozījumus;
apspriež un lemj svarīgākos Apvienības darbības jautājumus;
ievēl Apvienības Vadītāju un viņa vietnieku, Valdi, daļu Domes un Revīzijas komisiju;
lemj par Apvienības nosaukuma maiņu vai tās pašlikvidāciju.

34. Kopējās Valdes un Domes vēlēšanās no grupu vai nodaļu izvirzītajiem kandidātiem tiek ievēlēti 60 dalībnieki, kuri veido Valdi un daļu Domes. Visiem Kongresā izvirzītajiem kandidātiem pirms vēlēšanām tiek atvēlētas 3 – 5 minūtes delegātu iepazīstināšanai ar sevi un savu programmu.

35. Kongresu sasauc Valde ne retāk, kā reizi gadā. Valde ir tiesīga sasaukt ārkārtas Kongresu. Valdei jāsasauc ārkārtas Kongress mēneša laikā pēc Apvienības vadītāja, Domes, Revīzijas komisijas, vai ne mazāk kā vienas trešdaļas Apvienības dalībnieku pieprasījuma.

36. Kongresa delegātu pārstāvniecības normas nosaka Valde. Kongresa delegāti ir arī Valdes, Revīzijas komisijas, Goda tiesneši vai tiesu locekļi, Apvienības Saeimas deputāti, Ministri un Apvienības dalībnieki - ministriju parlamentārie sekretāri.

37. Kongress tiesīgs uzsākt darbu, ja tajā reģistrēti ne mazāk kā puse izvirzīto delegātu. Kongress pieņem lēmumus ar balsojošo delegātu balsu vairākumu. Ja uz balsošanu likti vairāki alternatīvi priekšlikumi un neviens no tiem nav guvis klātesošo delegātu balsu vairākumu, atkārtoti tiek balsots par priekšlikumu, kas ieguvis lielāko balsu skaitu. Lēmumu par Apvienības pašlikvidāciju pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu no Kongresā reģistrēto delegātu kopskaita.

Vadītājs un Vadītāja vietnieks


38. Apvienības Vadītājs ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma paust Apvienības viedokli, kā arī pārstāvēt Apvienību attiecībās ar valsts un sabiedriskām struktūrām Latvijā vai ārvalstīs.

39. Vadītājam un viņa vietniekam ir balsstiesības Kongresā, Valdē, Domē un pienākums piedalīties to darbā. Vadītājs vada Valdes un viņa vietnieks Domes sēdes.

40. Vadītāju un viņa vietnieku, kā pāri ievēl Kongress aizklātā balsojumā.

41. Ja vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no izvirzītajiem pāriem nav ieguvis vairāk par pusi nodoto balsu, tiek rīkota vēlēšanu otrā kārta, iekļaujot vēlēšanu zīmē tos divus pārus, kuri vēlēšanu pirmajā kārtā ieguvuši lielāko balsu skaitu. Ievēlēts ir pāris, kurš ieguvis lielāko balsu skaitu. Ja abi pāri otrajā kārtā ieguvuši vienādu balsu skaitu, vai pirmajā kārtā izvirzīts tikai viens pāris, kurš nav ieguvis vairāk par pusi no balsu skaita, tiek rīkota atkārtota pāru izvirzīšana un atkārtotas vēlēšanas.

42. Vadītāja un viņa vietnieka pilnvaras stājas spēkā ar brīdi, kad balsu skaitīšanas rezultātus ir apstiprinājis Kongress un tās ir spēkā līdz vēlēšanu rezultātu apstiprināšanai nākamajā Kongresā, izņemot Statūtos speciāli paredzētos gadījumus.

43. Vadītāja prombūtnes gadījumā viņa pienākumus pilda Vadītāja vietnieks . Ja Vadītājs vai viņa vietnieks nespēj pildīt savus pienākumus, Dome no Valdes locekļu vidus ievēl Vadītāja vai viņa vietnieka vietas izpildītāju, kurš izpilda to pienākumus līdz brīdim, kad Vadītājs vai viņa vietnieks var pildīt pienākumus, vai līdz nākamajam Kongresam.

Valde


44. Valde ir pastāvīgi funkcionējoša Apvienības augstākā vadības izpildinstitūcija.
Valdes struktūra un funkcijas pamatā atbilst Ministru kabineta struktūrai un funkcijām.

45. Valde:
vada Apvienības darbību un koordinē ievēlēto Saeimas, pašvaldību deputātu, vai tās ieteikto valsts vai pašvaldību amatpersonu darbību Programmas, Kongresa un Domes lēmumu ietvaros;
sasauc Apvienības Kongresu, nosakot pārstāvniecības normas;
sniedz paziņojumus par aktuāliem politiskiem jautājumiem;
apspriež un izlemj politiskās taktikas jautājumus, izņemot tos, kas ir Kongresa vai Domes kompetencē;
ieceļ Apvienības amatpersonas, kā arī pārrauga to darbību;
apstiprina personas, kurām ir tiesības parakstīt Apvienības finansu dokumentus;
nosaka dalībnaudas apmēru un maksāšanas kārtību;
lemj par Apvienības dalībnieku uzņemšanu un reģistrē to izslēgšanu Statūtos paredzētā kārtībā;
apstiprina Apvienības budžetu un kontrolē tā izpildi;
informē Domi par savu darbību.

46. Valdes sastāvā ietilpst:
Apvienības Vadītājs un viņa vietnieks;
Kongresā vēlēti Valdes locekļi;

47. Kongresā ievēlamo Valdes locekļu skaitu, ne lielāku par 13, nosaka Kongress

48. Valdi veido Kongresā kopējās Valdes un Domes vēlēšanās ievēlētie grupu vai nodaļu pārstāvji, kuri ieguvuši lielāko balsu skaitu.

49. Valdes locekļus Kongress ievēl aizklātā balsojumā.

50. Apvienības Saeimas deputātiem un tās pārstāvjiem MK, kas nav Valdes locekļi, Valdē ir padomdevēju tiesības.

51. Valdes sēdes notiek ne retāk, kā reizi divās nedēļās.

52. Vadītājs ir tiesīgs sasaukt ārkārtas Valdes sēdes. Viņam tās jāsasauc, ja to pieprasa Revīzijas komisija, vai ne mazāk, kā trešdaļa Valdes locekļu, 48 stundu laikā no pieprasījuma iesniegšanas brīža.

53. Valde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no Valdes locekļu skaita.
Valde pieņem lēmumus ar klātesošo Valdes locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Vadītāja balss.

54. Valdes locekļiem ir tiesības piedalīties visos Apvienības struktūrvienību pasākumos, bet balsstiesības tikai savā grupā vai nodaļā.

Dome


55. Dome ir pastāvīgi funkcionējoša Apvienības augstākā lēmējinstitūcija Kongresu starplaikā. Domes struktūra un funkcijas pamatā atbilst Saeimas struktūrai un funkcijām.

56. Dome:
lemj par Apvienības, tās ievēlēto deputātu un izvirzīto amatpersonu darbības stratēģiskajiem virzieniem un svarīgākajiem politiskās taktikas jautājumiem, kas veicami aktuālu problēmu risināšanā dažādās nozarēs, atbilstoši Apvienības Programmai un Statūtiem;
konceptuāli izstrādā un akceptē valsts likumu un Domes lēmumu projektus;
saskaņo Valdes izstrādātos vēlēšanu kampaņu pasākumus un apstiprina vēlēšanu programmas;
saskaņo un apstiprina pašas noteiktā kārtībā vēlēšanu apgabalu grupu vai nodaļu izvirzīto deputātu kandidātu sarakstus Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām;
lemj par pirmsvēlēšanu vai pēcvēlēšanu koalīciju veidošanu ar līdzīgu uzskatu politiskajām organizācijām;
izvirza kandidatūras visu līmeņu valsts izpildinstitūciju amatiem;
apstiprina Apvienības iespējamās kandidatūras Valsts prezidenta, Saeimas prezidija locekļu, Ministru prezidenta, Valsts ministru, Valsts kontroliera, Rīgas Domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora amatiem;
izstrādā Kongresa lēmumu projektus, t.sk. par izmaiņām Programmā vai Statūtos;
lemj par dalībnieku izslēgšanu Statūtos noteiktā kārtībā;
regulāri noklausās pārskatus par Valdes darbību;
ja kāds no Kongresā ievēlētiem Valdes vai Revīzijas komisijas locekļiem kļūst par Saeimas deputātu, vai vairāk kā divus mēnešus nespēj veikt savus pienākumus, pirms termiņa noliek savas pilnvaras, vai izstājas no Apvienības, Dome viņa vietā uz atlikušo pilnvaru laiku aizklātā balsošanā ievēl citu Valdes vai Revīzijas komisijas locekli.

57. Domes darba organizācija un iekšējā kārtība ir pašas Domes kompetencē.

58. Apvienības visu līmeņu deputātiem un augstāko izpildinstitūciju amatpersonām Domē ir padomdevēju tiesības.

59. Dome lemj par izmaiņām Apvienības Programmā vai Statūtos, ja atzīst tās par neatliekamām.
Šīs izmaiņas ir spēkā līdz nākamajam Kongresam, kas lemj par to apstiprināšanu, noraidīšanu, vai izmaiņām.

60. Domnieku kopējais skaits nevar pārsniegt 100.

61. Domes sastāvā ietilpst:
Apvienības Vadītājs un viņa vietnieks;
kongresā ievēlētie domnieki vai vismaz viens pārstāvis no katras grupas vai nodaļas, kuru pārstāvji nav ievēlēti Kongresā;
pa vienam pārstāvim no pašvaldībām, kurās grupu nav.
62. Apvienības Vadītājs, viņa vietnieks un vismaz trīs domnieki veido Domes Prezidiju.
Domes Prezidijs ir pastāvīgi funkcionējoša Domes vadības lēmējinstitūcija . To ievēl
domnieki pirmajā Domes pilnvaru laika sēdē, ar vienkāršu balsu vairākumu, aizklāti balsojot. Prezidija locekļu skaitu (nepārskaitli) nosaka pati Dome.
Domes Prezidijs:
vada Domes darbu un pārstāv to sēžu starplaikā;
ir atbildīgs par Domes darba kvalitāti un efektivitāti;
sasauc Domes sēdes paša noteiktos termiņos, bet ne retāk, kā reizi četros mēnešos;
nosaka Domes sēžu darba kārtību;
sagatavo Domes sēdēs apspriešanai iesniegtos lēmumus, projektus un nodrošina to savlaicīgu pieņemšanu;
savus jautājumus izlemj ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi; izšķirošā ir Vadītāja balss.

Dome izveido dažādām dzīves nozarēm atbilstošas Komisijas:
Komisijas veido attiecīgi kompetenti domnieki un vada viņu izvirzīti vadītāji;
Komisiju skaitu un to pārziņā esošās nozares nosaka Dome.
Komisiju darba organizāciju un kārtību nosaka pašas komisijas.
Komisiju uzdevums ir apkopot un analizēt pašas izvirzītos, Apvienības dalībnieku vai
struktūru iesniegtos priekšlikumus aktuālu problēmu risināšanai savā nozarē un izstrādāt
attiecīgus Domes lēmumu projektus.
Komisiju darbā atsevišķu problēmu risināšanai var tikt iesaistīti eksperti vai speciālisti, kas nav Apvienības dalībnieki.
Komisiju vadītāji pastāvīgi informē Domes Prezidiju par savu komisiju darbību, tās rezultātiem un iesniedz attiecīgus priekšlikumus Domes darba kārtībai.

Ne mazāk, kā trešdaļa domnieku var pieprasīt sasaukt Domes ārkārtas sēdi. Domes Prezidijam ārkārtas sēde jāsasauc nedēļas laikā no pieprasījuma iesniegšanas brīža. Ārkārtas sēdē izskatāmi tikai tie jautājumu, kuru dēļ sēde sasaukta.

65. Līdz Domes pirmajai sēdei, kā arī gadījumos, kad Dome ir lemt nespējīga kvoruma trūkuma dēļ, tās pilnvaras realizē Domes Prezidijs.

66. Domnieku – grupu vai nodaļu pārstāvju pilnvaras ir spēkā vienu gadu.

67. Domnieka pienākums ir pastāvīgi informēt par Domes vai Valdes pieņemtajiem lēmumiem Apvienības struktūrvienību, kas viņu izvirzījusi.

Sekretariāts


68. Sekretariāts ir Apvienības pastāvīgi funkcionējoša vadības izpildinstitūcija. Tā organizē Apvienības darbu saskaņā ar Kongresa, Domes vai Valdes lēmumiem, kā arī sagatavo priekšlikumus Valdei par Apvienības politisko un organizatorisko darbību.

69. Sekretariāta sastāvā ietilpst ģenerālsekretārs un divi viņa vietnieki – vietnieks informācijas, propagandas un organizatoriskos jautājumos un vietnieks – Lietu pārvaldnieks, kā arī preses sekretārs un ārlietu sekretārs. Viņi ir arī Valdes locekļi.

70. Ģenerālsekretārs un viņa vietnieki:
pārrauga Apvienības grupu vai nodaļu veidošanos, to politisko un organizatorisko darbību, veic to reģistrāciju, sniedz grupām vai nodaļām metodisku palīdzību darbības uzlabošanai;
apkopo Apvienības dalībnieku priekšlikumus un informē par tiem Valdi un Domi;
izstrādā vēlēšanu un tautas nobalsošanas kampaņu stratēģiju, taktiku un koordinē to norisi, pārzina to politiskos un juridiskos aspektus;
uztur sakarus ar ievēlētajiem pašvaldību deputātiem un izpildinstitūciju darbiniekiem;
uztur sakarus ar citām līdzīgu uzskatu politiskām vai sabiedriskām organizācijām;
izpilda citus pienākumus Apvienības Vadītāja vai Valdes uzdevumā.

71. Preses sekretārs:
informē masu informācijas līdzekļu pārstāvjus par Domes vai Valdes sēdēm un tajās pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par citiem svarīgākajiem Apvienības pasākumiem un organizē preses konferences;
sagatavo publikācijas, kas atspoguļo Apvienības viedokli nozīmīgos politiskos jautājumos;
regulāri apkopo svarīgāko politisko informāciju un dara to zināmu Apvienības Vadītājam, viņa vietniekam un ģenerālsekretāram.

72. Ārlietu sekretārs:
izstrādā un iesaka Domei un Valdei priekšlikumus par Apvienības ārpolitisko stratēģiju un taktiku;
uztur regulārus kontaktus ar ārvalstu radniecīgām politiskām organizācijām;
organizē un koordinē Apvienības deleģētu pārstāvju līdzdalību starptautiskās konferencēs, semināros un citos pasākumos;
saskaņā ar Valdes lēmumiem uzaicina viesus no ārvalstīm un atbild par viņu uzņemšanu.

73. Sekretariāta locekļu pilnvaras ir spēkā līdz brīdim, kad ģenerālsekretārs ieceļ viņu vietā citu Sekretariāta locekli, vai amatpersonu saskaņā ar darba līgumu.

Lietu Pārvalde


74. Lietu pārvalde ir pastāvīgi funkcionējoša Apvienības vadības izpildinstitūcija, kas pakļauta ģenerālsekretāra vietniekam – Lietu pārvaldniekam.

75. Lietu pārvaldes sastāvā ietilpst Lietu pārvaldnieks, tehniskais sekretārs, grāmatvedis un kasieris.
Lietu pārvaldes darbinieki, vismaz grāmatvedis un kasieris, ir algoti un vajadzības gadījumā to skaitu var palielināt.

76. Lietu pārvaldnieks atbild par Apvienības mantu un līdzekļiem, noslēdzot attiecīgu līgumu ar Apvienības vadītāju, organizē Apvienības saimniecisko darbību, tai skaitā iegūst vai atsavina kustamo vai nekustamo īpašumu.

77. Lietu pārvalde:
kārto Apvienības dokumentāciju saskaņā ar Apvienības iekšējo dienesta instrukciju, kuru izstrādā Valde un apstiprina Apvienības Vadītājs;
veic Apvienības dalībnieku, grupu, nodaļu, kā arī domnieku reģistrāciju un uzskaiti;
informē Tieslietu ministriju un attiecīgo pašvaldību par grupu vai nodaļu izveidošanu;
uztur kontaktus ar personām – interesentiem par Apvienību un tās darbību, vajadzības gadījumā iepazīstina tos ar Apvienības Programmu un Statūtiem, kā arī izsniedz iestāšanās veidlapas, norādot atbilstošo grupu vai nodaļu vadītāju koordinātes turpmākiem kontaktiem;
informē par Apvienības vadības un deputātu pieņemšanas laiku, kā arī nodrošina to norisi.
(Šīs funkcijas veic tehniskais sekretārs īpaši iekārtotās telpās - Apvienības birojā).
saņem Apvienībai adresēto korespondenci vai sūtījumus, reģistrē tos un nogādā tiešajiem adresātiem. Kontrolē savlaicīgu (līdz 10 dienām) atbilžu nosūtīšanu;
nosūta Apvienības korespondenci un citus sūtījumus, tos reģistrējot;
valdes noteiktā kārtībā pieņem dalībnaudas iemaksas un ziedojumus, veic to uzskaiti;
pēc ģenerālsekretāra norādījumiem apstiprina Apvienības pilnvarotās personas vēlēšanu procesā;
sniedz pārskatus Valdei par savu darbību un divreiz gadā informē Domi par Apvienības finansiālo stāvokli;
veic citas likumos, Statūtos un augstāku Apvienības institūciju lēmumos noteiktas darbības.

Informācijas, propagandas un organizatoriskais centrs


78. Informācijas, propagandas un organizatoriskais centrs ir ģenerālsekretāra vietniekam informācijas, propagandas un organizatoriskos jautājumos pakļauta, pastāvīgi funkcionējoša Apvienības vadības izpildinstitūcija.

79. Informācijas, propagandas un organizatoriskā centra sastāvā ietilpst ģenerālsekretāra vietnieks - centra vadītājs un viņa vietnieks, kurus ieceļ ģenerālsekretārs un apstiprina Valde.

80. Informācijas, propagandas un organizatoriskais centrs:
organizatoriski un tehniski nodrošina Kongresu, Domes vai Valdes lēmumu izpildi;
veic Apvienības Kongresa un Domes sēžu organizatorisko un materiāli tehnisko sagatavošanu, kontrolē Kongresa delegātu un domnieku izvirzīšanas gaitu, to reģistrāciju, nodrošina Kongresa, Domes un Valdes sēžu protokolēšanu, kā arī to sekmīgu norisi;
veic propagandas un informācijas darbu sabiedrībā, izvieto plakātus un citu uzskatāmo aģitāciju, organizē piketus, mītiņus u.c. pasākumus;
organizē Apvienības dalībnieku un citu ieinteresēto personu seminārus par aktuālām problēmām dažādās nozarēs;
regulāri sniedz pārskatus Valdei par savu darbību;
veic citas likumos, Statūtos un augstāko Apvienības institūciju lēmumos noteiktās darbības.

Revīzijas komisija


81. Apvienības Revīzijas komisiju piecu cilvēku sastāvā ievēl Kongress aizklātā balsošanā.
Ievēlēti ir tie no izvirzītajiem, kuri saņēmuši vairāk balsu. Revīzijas komisijas pilnvaras ir spēkā līdz nākamajam kārtējam Kongresam, izņemot Statūtos speciāli paredzētos gadījumus.

82. Revīzijas komisijas locekļiem ir balsstiesības Kongresā un pienākums piedalīties tā darbā. Viņiem ir tiesības piedalīties visos Apvienības un tās struktūrvienību pasākumos arī tad, ja tie ir slēgti.

83. Revīzijas komisija:
kontrolē Statūtu, Programmas un Kongresa lēmumu ievērošanu un izpildi Apvienības struktūrvienību darbībā;
kontrolē Apvienības mantas un līdzekļu izlietošanas atbilstību Valdes lēmumiem;
koordinē grupu un nodaļu revīzijas komisiju vai revidentu darbību;
pārrauga grupām un nodaļām centralizēti piešķirto finansu līdzekļu un mantas izlietojumu.


84. Revīzijas komisiju uz pirmo sēdi sasauc Apvienības Vadītājs, vai viņa uzdevumā viņa vietnieks.
Pirmajā sēdē tā ievēl priekšsēdētāju un sadala pienākumus. Priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs ir tiesīgi sasaukt Revīzijas komisijas ārkārtas sēdi. Revīzijas komisijas sēdi jāsasauc, ja to pieprasa kāds no tās locekļiem.
Revīzijas komisijas pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķiroša ir priekšsēdētāja balss.


IV Apvienības manta, finanses, algoti darbinieki un tiesiskais stāvoklis


85. Apvienībai ir juridiskas personas tiesības, tai ir savs zīmogs un norēķinu konts(i) bankā(s) un tai var būt savs preses izdevums.

86. Apvienībai ir sava manta un finansu līdzekļi. Šos līdzekļus veido:
dalībnaudas maksājumi;
fizisko vai juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;
ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskas darbības vai bankas aktīviem;
citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumu, vai citiem normatīviem aktiem;

87. Apvienības manta un finansu līdzekļi tiek izlietoti šajos Statūtos noteiktā kārtībā.

88. Visās Apvienības struktūrvienībās var būt savi algoti darbinieki, organizatorisku vai tehnisku uzdevumu veikšanai.

89. Apvienības simbolikas publicēšana vai tiražēšana ir atļauta tikai ar Apvienības Vadītāja, viņa vietnieka vai ģenerālsekretāra pilnvarojumu.

90. Ja Apvienības Kongress Statūtos noteiktā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par Apvienības pašlikvidāciju, tas ievēl likvidācijas komisiju, kas lemj par mantas un finansu līdzekļu sadalījumu, atbilstoši Kongresa lēmumam.

91. Apvienības Valde līdz Apvienības pirmajam Kongresam atrodas
Rīgā, Tērbatas ielā 85-6, LV-1001, tel. 67270656
Šo statūtu pantu ir tiesīga grozīt Apvienības Valde.


V Pārejas noteikumi


Laikā no lēmuma pieņemšanas par Apvienības nodibināšanu līdz tās 1 Kongresam
vadības struktūru un tās izveides principus nosaka Pagaidu nolikums.

          p/o NA iniciatīvas grupas vadītājs un
biedrības "Nacionālā apvienība" Valdes priekšsēdētājs

             _____________ J. Pinnis







 
 
PAR SIMBOLIKU


Viedokļi

Par Pērkonkrustu


Mūžības simbols – Pērkonkrusts, ugunskrusts, rata simbols pieder pie Pasaules – Zemes, arī Saules sistēmas radīšanas un dzīves septiņiem simboliem. Pēc to kārtības ar sesto numuru, kuru baltu tautām, baltajai rasei, to radīšanas sākumā, ir devuši Visuma sūtņi – Dieva dēli, kas aizšifrētā veidā ir mūsu baltu – latviešu garamantās pirms pēdējā Ledus laikmeta.
Pareizāk to būtu saukt par rata ugunskrustu jeb rotējošo ugunskrustu, kas apzīmēja vēl ugunīgi sarkanās Zemes griešanos uz labo pusi tās radīšanas sākumā. Tāpat Saules, pareizāk būtu, Zemes sistēmas radīšanas sākumā. Kā Visuma sūtņu – Dieva dēlu dots simbols apzīmēts – baltā aplī tumši sarkans labā virziena ugunskrusts, ko mūsu senči dēvēja par Pērkonkrustu, jo tajos senajos laikos, kad Zeme jau bija stipri atdzisusi, uguni galvenokārt ieguva no Pērkona zibeņu izraisītās uguns, retāk no vulkānu ugunīgās lavas izvirdumiem.
Šis baltu tautu svētais simbols pagaidām kā visvecākais arheologu atklājums ir atrasts Imertijas ielejā, kādā alā, pašreizējās Gruzijas teritorijā, ko senos laikos apdzīvoja balti, iegravēts uz aļņa lāpstiņas kaula, kura vecumu lēš – 47 tūkstoši gadu p.m.ē. Pasaulē šis simbols tika izplatīts vai līdzi ņemts visur, kur dzīvoja balti. Visā Eiropā, pusē Āzijas, tai skaitā Indijā, kā arī Ziemeļāfrikā, tai skaitā Nīlas ielejā. Citos pasaules kontinentos: Amerikā, Austrālijā, un Klusā okeāna salās to izplatīja mūsu baltu Garagaismas nesēji, domājams, pēdējā Ledus laikmetā, kad viņi bija spiesti atstāt savu pirmdzimteni – Baltu jūras apvidus.
Visiem Mūžības – Pasaules – Zemes radīšanas un dzīves simboliem ir milzīgs spēks.
Pērkonkrusts – baltā aplī tumši sarkans uz labo pusi rotējošs krusts – nes cilvēces izaugsmi (progresu) un veiksmi.
Baltā aplī melns uz kreiso pusi rotējošs krusts nes iznīcību. To lieto masoni (brīvmūrnieki).
Hitlera Nacionālsociālistiskā partija Vācijā šo krustu (baltā aplī melns krusts) piesavinājās nelikumīgi. Tomēr, kamēr tā darīja labus darbus savas valsts teritorijā, tas nesa viņiem veiksmi. Tiklīdz tas tika izmantots ļaunos nolūkos, tas veicināja Vācijas sakāvi. Līdz Romas krustnešu iebrukumam baltu zemēs Pērkonkrusts rotāja baltu māju durvis kā aizsardzības zīme pret visām nelaimēm. Latvijas brīvvalsts laikā Pērkonkrusts rotāja Latvijas kara lidmašīnas un tankus apmēram līdz 1934. gadam, kad, pakļaujoties Hitlera Vācijas un citu melno spēku (domājams, masonu) spiedienam, tas tika noņemts, bet Pērkonkrusta apvienība aizliegta un vajāta. Pērkonkrusts bija arī pirmo Latvijas Valsts prezidentu varas simbols. Bet tagad ''līkdeguņu'' vara pasaulē šo Mūžības – Visuma sūtņu – Dieva dēlu doto simbolu cenšas aizliegt. Tās ir deģenerātu – sātanistu – veltīgas pūles, jo Dieva vara ir mūžīga un neuzvarama. Tāpat kā Mūžības simboli. Ne jau šie varas un asinskārie ''knišļi'' pagriezīs Zemi un tās sistēmu pretējā virzienā.

Latvieši, turēsim svētus šos Mūžības simbolus, tad arī mūsu tauta dzīvos mūžīgi!


Baltu senatnes pētnieks V.Liniņš



Latvijas nedienas ar ugunskrustu


Jau senāk no dažām aprindām bija dzirdami pārmetumi, ka latvieši vēl nevar aizmirst nacistu ugunskrusta (kāšu krusts, svastika, Laimas krusts) simbolu. To varēja arī neievērot, bet ko darīt tagad, kad visā Eiropas Savienībā tas nedrīkstēs parādīties?
Vai Latvijas valdībai un prezidentei būs vēlēšanās un drosme paskaidrot, ka mūsu ugunskrustu jau pazina agrajā dzelzs laikmetā?
''Ugunskrusta simbols saistās ar gaismu, dzīvību, veselību, labklājību. Vecākais šā krusta simbols atrasts Krētā 2000.gs. pr.Kr. No Eiropas tas pazīstams līdz Indijai, Japānai un Amerikai. Latviešu rakstā ugunskrusta motīvi sastopami visdažādākās variācijās. Laikam gan nevienai tautai to nav tik daudz kā latviešiem.'' (V.Lamsters, ''Ievads latviešu stila vēsturē'', 1948.).
Pazīstamā Lielvārdes josta ir pilna ar ugunskrustiem (12), un bronzas gredzentiņiem rotātajā 12.gs. Stāmerienas villainē ir tikai ugunskrusti un to dažādojumi, kopskaitā 42. Ko nu darīs tās latvietes, kurām ir šīs Stāmerienas villaines atdarinājumi, vai daudzās jostas ar ieaustiem ugunskrustiem? Arī muzejos šādas lietas būs jāieslēdz tikai dažiem pieejamās telpās, kā padlaikos, kad daudz ko slēpa no tautas.
''Latvijas kara aviācijā pirmo reizi ugunskrusts parādās (pēc 1920. gada pamiera noslēgšanas ar Padomju Krieviju) uz vāciešu pamestām un izremontētām lidmašīnām'' (Kārlis Irbīts, ''Latvijas aviācija un tās pionieri'', 1997.g.). Kopš tā laika visām Latvijas kara aviācijas lidmašīnām uz sāniem bija šī ugunskrusta zīme un par to neprotestēja neviena Eiropas valsts, ieskaitot Padomju Savienību un hitlerisko Vāciju.
Latvijas pastmarkām ūdenszīme bija ugunskrusts jau 1928. gadā, tātad pirms Hitlers un nacionālisti to pārņēma kā savu simbolu. Varbūt viņi, to pieņemot, arī zināja par tā saistību ar ''gaismu, uguni, dzīvību, veselību un labklājību''.
Vai tiešām mums būs no tā jāatsakās un jāaizmirst tas, kurš mūs sargājis gadu tūkstošus?


Krastkalnu Edgars, ASV (LL 2005.g. 24.-30. marts)


NA piezīme
Kāškrusts, svastika – dažkārt sastopami nosaukumi, kādus parasti lieto šīs zīmes pretinieki nievājošā nozīmē, kas liecina par bailēm no tās spēka.

NA viedoklis


Nacistiskais režīms Vācijā, tāpat kā boļševistiski kosmopolītiskais 4. maija režīms Latvijā, prettiesiski piesavinājās sev būtībā svešus simbolus un lietoja tos (joprojām lieto) pretēji to nozīmei.
Vācijā – seno baltu tautu Ugunskrustu – citu tautu pakļaušanai savām ļaunprātīgām interesēm (šovinisms).
Latvijā – 18. novembra Republikas valsts simboliku, izņemot Ugunskrustu, savas tautas pakļaušanai svešām, ļaunprātīgām interesēm (nodevība).
Vācijā tas jau noveda un arī Latvijā novedīs šo simbolu ļaunprātīgos lietotājus politiskā bankrotā.
Pozitīvu simbolu ļaunprātīga lietošana pretēji to nozīmei, tāpat kā ''Dieva vārda nelietīga, velta valkāšana'', nevar būt par pamatu to diskreditācijai vai noliegšanai.

NA Iniciatīvas grupa






  
  
  
  
  
  
  
  
  
NA ieteiktais variants

Statūtu pielikums



Nacionālās apvienības simbola apraksts un grafiskais attēlojums:




Nacionālās apvienības simbols ir Ugunskrusts, saukts arī par Pērkonkrustu vai Laimas krustu.
Tā ir sena, maģiska baltu tautu zīme, kas dod veiksmi un novērš ļaunumu.
No tā bīstas tautu apspiedēji, īpaši pasaules kundzības tīkotāji.
To nedrīkst lietot pretējā nozīmē, tad tas vēršas pret pašiem lietotājiem.
Šoreiz tas ir balts, kā pilnīgs pretstats nacistu lietotajam, uz tumša, Latvijas valsts karoga krāsas fona, sudrabpelēkā ietvarā.
Simbols lietojams gan atsevišķi, gan kopā ar vārdiem "Nacionālā apvienība", kas ir melni uz gaiša fona vai balti uz tumša fona.






Simbola grafiskais attēlojums: